Nr. 5.

Iepriekšējā stundā mēs mācījāmies par Ābrahāmam doto apsolījumu.  Viņš bija ievērojams vīrs.  Kad Ābrahāms bija 70 gadus vecs, Dievs viņu uzrunāja sapnī un lika tam atstāt viņa ģimeni Ūras pilsētā, kur tas dzīvoja.  Viņam lika pārcelties uz citu valsti, kuru Dievs tam norādītu.  Viņš bija ceļā vairāk nekā piecus gadus un pārvarēja vairāk nekā 1900km, līdz kamēr viņš nonāca Kanaānā.  Dievs Ābrahāmam teica, ka viņš un tā pēcnācēji saņems šo zemi.  Šie Ābrahāma pēcnācēji ir Jūdi.

1. Mozus 13:14-17

“Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem,
jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem.
Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt.
Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot.”

Kad Ābrahāms nomira, viņam šī zeme nepiederēja.  Viņam pat bija jānopērk zeme, lai izveidotu kapenes.  Viņš nedzīvoja tik ilgi, lai redzētu savus pēcnācējus kļūstam par lielu tautu, kā Dievs bija apsolījis.  Viņam un viņa sievai Sārai bija tikai viens dēls.  Tā vārds bija Īzaks.

Īzakam bija divi dēli, kurus sauca Ēzavs un Jēkabs.  Ēzavs bija vienaldzīgs pret Dievu.  Jēkabs bija ticīgs un zināja apsolījumu, kas ticis dots viņa vectēvam Ābrahāmam.  Dievs to Jēkabam atkārtoja un deva tam vārdu “Israēls”, kas nozīmē ‘tas kas cīnās ar Dievu’.  Israēlam bija divpadsmit dēli un viņa mīļākais dēls bija Jāzeps.  Kad Jāzepam bija tikai 17 gadi, viņa brāļi tam uzbruka.  Viņi bija greizsirdīgi un pārdeva to verdzībā.

Jāzeps tika aizvests uz Ēģipti, kur viņš kļuva varens vīrs un pārvaldīja valsti Ēģiptes valdnieka vietā.  Vēlāk Kanaānā iestājās bads un Jāzepa brāļi atnāca uz Ēģipti pirkt ēdienu.  Jāzeps tiem atklāja, kas viņš ir un ielūdza tos palikt Ēģiptē.  Israēls un visa viņa ģimene  pārcēlās uz dzīvi Ēģiptē.

Dievs sāka piepildīt savu apsolījumu un israēliešiem bija daudz pēcnācēju.  Ēģiptes valdnieks no tiem baidījās un padarija viņus par vergiem.  Tagad viņu bija daudz kā zemes putekļu, bet vēl joprojām bez savas zemes.  Viņi lūdza Dievu un Viņš atcerējās, ko Viņš tiem bija solījis.

2. Mozus 2:23-25

“Pēc ilgāka laika nomira Ēģiptes ķēniņš un Israēla bērni nopūtās par savu jūgu un brēca, un viņu brēkšana par viņu jūgu cēlās augšup pie Dieva.
Un Dievs uzklausīja viņu vaidus, un Dievs pieminēja Savu derību ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu.
Un Dievs uzlūkoja Israēla bērnus, un Dievs ņēma tos vērā.”

Dievs runāja ar vienu no jūdiem, sauktu Mozus.  Viņš sūtīja to pie Ēģiptes valdnieka ar prasību atlaist Israēlu brīvībā.  Dievs gribēja, lai viņi dodas atpakaļ uz Kanaāna zemi.  Tad Viņš tiem dotu šo zemi, kā bija solījis.

2. Mozus 3:6-8

“Un Viņš sacīja: “Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs.”  Un Mozus aizklāja savu vaigu, jo viņš bijās Dievu uzlūkot.
Un Tas Kungs sacīja: “Vērodams esmu vērojis Manas tautas bēdas, kādas tai ir Ēģiptē.  Viņas brēkšanu par tās uzraugiem Es esmu dzirdējis, jo Es zinu viņu ciešanas.
Es esmu nolaidies, lai viņus izglābtu no ēģiptiešu rokām un tos izvestu no šīs zemes uz labu un plašu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek.”

2. Mozus 3:16,17

“Ej un sapulcini Israēla vecajus un saki viņiem: Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, ir man parādījies, Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs, sacīdams: vērodams Es vēroju jūs un to, ko viņi jums darījuši Ēģiptē.
Un Es esmu sacījis: Es jūs izvedīšu no Ēģiptes posta uz kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, hīviešu un jebusiešu zemi, uz zemi, kur piens un medus tek.”

Stāsts par to, kā Dievs piespieda Faraonu, Ēģiptes valdnieku, atlaist Israēlu, ir viens no Bībeles brīnišķīgajiem stāstiem.  Jūs varat to izlasīt 2. Mozus grāmatā no 6. līdz 14. nodaļai.  Israēls devās uz Ēģipti kā ģimene, kura sastāvēja no 70 cilvēkiem, bet iznāca no Ēģiptes kā apmēram 2 miljonus liela tauta.

Viņiem bija jādodas ļoti grūtā ceļojumā caur tuksnesi pirms viņi sasniedza apsolīto zemi.  Dievs teica, ka Viņš būs ar viņiem šajā ceļojumā.  Viņš deva tiem pārtiku katru dienu.  Viņš tos padzirdīja, kad tie bija izslāpuši.  Viņš tiem deva likumus un apsolīja viņus svētīt, ja viņi likumus pildīs.  Dievs gribēja israēliešus par Savu īpašo tautu.  Bet viņi neticēja Dievam un tāpēc visi pieaugušie vīrieši un sievietes, kuri iznāca no Ēģiptes, nomira tuksnesī.  Tikai viņu bērni iegāja Kanaānā, kuru Dievs bija apsolījis Ābrahāmam.  Tagad Viņš to nosauca par Israēla zemi.

Daudzus gadus vēlāk Israēlam bija valdnieks Salamans, Dāvida dēls, bet Dāvids tika saņēmis apsolījumus no Dieva.  Salamans bija visveiksmīgākais Israēla valdnieks.

1. Ķēniņu 4:20; 5:1,5

“Bet Jūda un Israēls bija tik daudz kā smiltis jūrmalā, un tie ēda un dzēra un līksmojās.
Bet Salamans pats valdīja pār visām ķēniņu valstīm, sākot no lielās upes un arī pār visu filistiešu zemi līdz pat Ēģiptes robežām.  Un tie visi nesa meslus un kalpoja Salamanam visu viņa mūžu.
Un ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši, zem sava vīna koka un zem sava vīģes koka sēdēdams, no Danas līdz pat Bēršebai visu Salamana dzīves laiku.”

Dievs Salamanu īpaši apdāvināja, lai palīdzētu viņam valdīt pār Israēlu.

1 Ķēniņu 5:9-11

“Un Dievs deva Salamanam gudrību un dziļu izpratni un tik daudz bagātu atziņu, cik ir smilšu jūrmalā.
Un Salamana gudrība bija daudz lielāka nekā visu austrumnieku gudrība un lielāka nekā Ēģiptes gudrība.
Jo viņš bija gudrāks nekā visi pārējie cilvēki”

Dievs sāka piepildīt savus apsolījumus Israēlam.  Diemžēl Salamans nebija uzticīgs Dievam.  Pēc viņa nāca citi valdnieki.  Daži no tiem bija ļauni un neklausīja Dievam un Dievs sodīja tos ar kariem.  Beidzot Dievs sūtīja savu dēlu, Jēzu Kristu, lai Israēls nožēlotu grēkus un atgrieztos pie sava Dieva.  Kad viņi Jēzu sita krustā, Dievs bija dusmīgs un gandrīz viņus iznīcināja pavisam.  Viņš sūtīja romiešus iekarot Israēlu un pakļaut to kalpībai.  Jūdi bija prom no savas zemes gandrīz 1900 gadus.  Bet Dievs nekad neaizmirsa apsolījumus, kurus viņš bija devis savai tautai, Israēlam.

Jeremija 30:10,11

“Bet tu, Mans kalps Jēkab, nebīsties, tā saka Tas Kungs, neuztraucies, Israēl!  Jo redzi, Es tevi izglābšu no tālas zemes un tavu dzimumu no viņa cietuma zemes.  Jēkabs pārnāks un dzīvos šeit mierā un drošībā, un neviens viņu netraucēs.
Tiešām, Es esmu ar tevi, lai tev palīdzētu, saka Tas Kungs, jo Es iznīcināšu tās tautas, kuru vidū Es jūs izklīdināju, bet tevi Es saudzēšu, tikai pārmācīšu tevi pēc taisnības, jo nesodītu Es tevi nevaru atstāt.”

Pēdējos 50 gados daudzi jūdi ir atgriezušies savā Dieva apsolītajā zemē.  1948. gadā tika nodibināta Israēla valsts.  Tā ir liela zīme.  Tas atgādina to, ka Dievs nekad neaizmirst solījumus, ko Viņš dod savai tautai.  Jēzus Kristus atgriezīsies, lai no Jeruzālemes pārvaldītu visu zemi.  Tad Israēlam būz miers un drošība uz visiem laikiem.

Jautājumi

1. Kā sauc Dieva tautu?
2. Kam bija jāatstāj Ūras pilsēta?
3. Kas kļuva par lielu valdnieku Ēģiptē?
4. Kāpēc Dievs sadusmojās un gandrīz iznīcināja Israēlu?
5. Kad Viņa apsolījumi Israēlam tiks pilnībā piepildīti?
6. Kurš bija Israēla veiksmīgākais valdnieks?

• e-pasts:bibele@bibele.org

• Nr. 6.

• Mājas lapa

Citāti ņemti no Bībeles 1965. gada izdevuma revidētā teksta.  © British and Foreign Bible Society, 1965.  Revision © Latvian Bible Society, 1997.