Nr. 4.

Dieva Apsolījumi


Visbrīnišķīgākais Bībelē ir tas, ka tā stāsta mums, ka Dievs ir mīlošs un piedodošs Dievs.  Kad Ādams un Ieva grēkoja, Dievs viņus sodīja.  Tajā pašā laikā Viņš tiem apsolīja cerību nākotnē.  Tas bija primais no daudzajiem apsolījumiem, kurus Dievs ir devis vīriešiem un sievietēm, kuri Viņam tic.  Dieva apsolījumi mums rāda ceļu, kā mēs varam pārvarēt grēku mūsu dzīvēs.  Pirmo apsolījumu mēs atrodam 1. Mozus grāmatā 3. nodaļā.  Dievs saka čūskai šos vārdus.

1. Mozus 3:15

“Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu.  Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.”

Sākumā ir grūti saprast šos vārdus.  Ar Bībeli dažreiz tā ir.  Tas ir tā, it kā Dievs gribētu, lai mēs pārdomātu Viņa vārdus un censtos tos izprast.  Mēs varam izskaidrot šos vārdus šādi:
Es celšu ienaidu starp tevi (čūsku) un sievu (Ievu).

Ieva saprata, ka čūska bija viņu piekrāpusi.  Viņa bija izvēlējusies paklausīt čūskai, nevis Dievam.  Viņa bija grēkojusi un nosodīta ar nāvi.

Es celšu ienaidu starp...tavu dzimumu un sievas dzimumu.  Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.

Čūskas dzimums ir vīrieši un sievietes, kuri rīkojas tāpat, kā to darīja čūska.  Viņi rīkojas pret Dieva likumiem.

Sievas dzimums ir Jēzus.  Viņa māte bija cilvēks, Marija, bet viņa tēvs nebija cilvēks.  Jēzus ir Dieva Dēls.  Cilvēki ienīda Jēzu un atteicās pieņemt viņa mācību.  Viņi to nogalināja, lai apstādinātu viņa darbību.  Tā ir teiciena “tu viņam iekodīsi papēdī” nozīme.  Bet tāpēc, ka viņš nebija grēkojis, Dievs viņu uzcēla no mirušajiem.  Ar savu nāvi viņš atbrīvojis no grēkiem visus, kuri viņam tic.  Tā ir teiciena “Tas tev sadragās galvu” nozīme.

Daudzus gadus pēc Ādama un Ievas nāves piedzima vīrs vārdā Ābrams.  Kādu dienu Dievs ar viņu runāja un deva viņam lielu cerību.

1. Mozus 12:1-3

“Un Tas Kungs sacīja uz Ābramu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu.
Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.
Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.”

Ābrams atstāja Ūras pilsētu, kur viņš dzīvoja, un ceļoja daudz kilometru uz Palestīnu.  Dievs bija viņu izvēlējies par Jūdu tēvu.  Dievs apsolīja viņiem dot pašiem savu zemi.  Bet šis apsolījums nebija tikai priekš viņa un viņa pēcnācējiem; katrs, kas ticēja Dievam un Viņa Glābšanai tāpat, kā to darīja Ābrams, saņemtu tās pašas svētības.

Dievs deva Ābramam 7 apsolījumus, un viņa dzīves laikā Dievs deva viņam vārdu Ābrahāms, kas nozīmē “ticīgo tēvs”.  Pēdējo reizi, kad Dievs runāja ar Ābrahāmu, Viņš teica:

1. Mozus 22:15-18

“Tad Dieva eņģelis sauca Ābrahāmu otrreiz no debesīm
un sacīja: “Es esmu zvērējis, saka Tas Kungs, ka tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu,
Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis, jūras malā.
Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus.  Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij.”

Jaunajā Derībā apustulis Pāvils mums saka, ka Dievs runāja par noteiktu Ābrahāma pēcnācēju. “Tavos pēcnācējos tiks svētītas visas ciltis virs zemes”.  Dievs runā par Jēzu.

Galatiešiem 3:13-16

“Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka,—
lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagāniem Kristū Jēzū, tā ka ticībā mēs saņemam Gara apsolījumu.
Brāļi, es runāju cilvēcīgi, arī cilvēka pēdējo gribu, kas stājusies spēkā, neviens neatceļ, nedz pieliek tai ko klāt.
Ābrahāmam un viņa dzimumam ir doti apsolījumi.  Nav rakstīts “un dzimumiem”, tas ir par daudziem, bet par vienu: “un tavam dzimumam”, proti, Kristum.”

Kāds mums ir brīnišķīgs Dievs!  No tā laika, kad grēks ienāca pasaulē, Dievs solīja sūtīt Savu dēlu Jēzu.  Dievs teica, ka, mirstot uz krusta, Jēzus atbrīvos no grēkiem tos, kas viņam tic.

Aplūkosim vēl vienu Dieva apsolījumu.  Tas tika dots varenākajam Izraēla valdniekam.  Dievs izvēlējās Dāvidu par valdnieku, jo Dāvids bija Dieva vīrs.  Viņš gribēja sekot Dieva likumiem.  Tāpēc Dievs deva viņam solījumu.

2. Samuēla 7:12-16

“Kad tavs laiks būs piepildījies un tu dusēsi līdz ar saviem tēviem, tad Es uzcelšu tavu dzimumu pēc tevis, kas nāks no tavām miesām, tam Es nostiprināšu viņa ķēniņa valstību.
Un tas uzcels namu Manam Vārdam, un Es nostiprināšu viņa ķēniņa valstības troni uz mūžīgiem laikiem.
Es viņam būšu par tēvu, un viņš Man būs par dēlu.  Ja tad viņš pret Mani apgrēkosies, tad Es viņu pārmācīšu ar rīksti un ar cilvēka bērna sitieniem.
Bet Savu žēlastību Es no viņa neatņemšu, kā to atņēmu no Saula, ko Es esmu atmetis tavā priekšā.
Nē, bet tavs nams un tava ķēniņa valstība—tie pastāvēs mūžīgi Manā priekšā; tavam goda krēslam būs nesatricināmam būt mūžīgi!”

Dievs teica Dāvidam, ka viņam būs pēcnācējs, kurš pēc viņa valdīs pār Izraēlu.  Šis pēcnācējs ir Jēzus Kristus.  Viņš valdīs mūžīgi.  Marija, viņa māte, bija Dāvida pēcnācēja.  Bet Dievs bija viņa tēvs.
Jēzus nekad negrēkoja, atšķirībā no jebkura cita cilvēka.  Dāvids nomira un tika aprakts pie saviem tēviem.  Nākotnē viņā tiks augšāmcelts.  Dievs viņam teica, ka tad, kad viņš tiks piecelts no mirušajiem, viņam būs vieta Dieva Valstībā uz mūžiem.

Tas ir apsolījums, kas attiecas arī uz mums, ja mēs ticam Dievam tāpat kā Ābrahāms un Dāvids.  Arī mēs varam dabūt vietu Dieva Valstībā, kad Jēzus atgriezīsies, lai to nodibinātu.  Šajā Valstībā mēs dzīvosim mūžīgi.  Mūsu grēki tiks izdzēsti.  Dievs to mums dos, ja mēs ticam Bībelei un klausam Viņa likumiem.  Par tiem mēs mācīsimies nākošajās mācību stundās.

Jautājumi

  1. Nosauciet 3 cilvēkus, kuri ir saņēmuši Dieva apsolījumus.
  2. Kas ir “sievas pēcnācējs”?
  3. Ko nozīmē vārds “Ābrahāms”?
  4. Kas ir Ābrahāmam apsolītais pēcnācējs?
  5. Kas notiks ar Dāvidu, kad Jēzus atgriezīsies, lai nodibinātu Dieva Valstību?
  6. Ko darīt, lai iegūtu vietu Dieva Valstībā, kad Jēzus atgriezīsies?
Jūsu atbildes lūdzam sūtīt uz adresi:

Citāti ņemti no Bībeles 1965. gada izdevuma revidētā teksta.  © British and Foreign Bible Society, 1965.  Revision © Latvian Bible Society, 1997.