Dzīve, kuru dzīvoja Jēzus, atšķīrās no jebkuras citas dzīves.
Viņš vienmēr dzīvoja vadoties pēc Dieva baušļiem. Atšķirībā no
mums,
viņš bija bez grēka.
Dievs viņu piecēla no mirušajiem, un viņš vairs nekad nemirs. Dievs viņam deva mūžīgo dzīvību.
Kad Jēzus tika piecelts no miroņiem, viņš sāka mācīt savus mācekļus par savu nāvi un augšāmcelšanos, pierādot, ka Vecā Derība bija stāstījusi par viņu.
Lukas 24:44-47
Pēc tam Viņš tiem sacīja: Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu
sacījis,
vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par Mani rakstīts Mozus
bauslībā, praviešos un dziesmās.
Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata,
un tiem sacīja: Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un
augšāmcelties
no miroņiem trešā dienā
un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām
tautām, iesākot no Jeruzālemes.
Četrdesmitajā dienā pēc savas augšāmcelšanās Jēzus devās uz debesīm. Mācekļi sludināja Evanģēliju, kā Jēzus bija viņiem pavēlējis. Viņi sāka to darīt Jeruzālemē īpašā dienā, kas bija svēta diena, un daudzi cilvēki bija ieradušies pilsētā. Pēteris viens no Jēzus apustuļiem, stāstīja cilvēkiem par Jēzus krustā sišanu. Viņš tiem teica, ka Dievs Jēzu piecēla no mirušajiem un padarīja par viņu valdnieku. Cilvēki, kuri to dzirdēja, par to uztraucās un prasīja Pēterim, kas viņiem būtu jādara.
Apustuļu darbi 2:37-39
Šie vārdi sāpīgi ķēra viņu sirdis, un tie sacīja uz Pēteri un
citiem
apustuļiem: Brāļi, ko lai mēs darām?
Bet Pēteris tiem atbildēja: Atgriezieties no grēkiem un liecieties
kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu
un saņemtu Svētā Gara dāvanu.
Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir
tālu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, pieaicinās.
Pēteris teica, ka viņiem jāatgriežas no grēkiem, jāsaprot, ka viņi bija grēkojuši pret Dievu un jājūt to savās sirdīs.
Cilvēki nožēloja, ka nebija klausījušies Jēzus teiktajā un saprata, ka nebija dzīvojuši pēc Dieva baušļiem. Tagad viņi gribēja dzīvot pareizi Dieva acīs.
Tā ir jēdziena atgriešanās no grēkiem nozīme.
Tas ir pirmais solis katram, kas vēlas tikt glābts. Mums ir jājūt patiesa vajadzība pēc Dieva. Tai ir jānāk no sirds. To jūtot, mums ir jālūdz Dievs un jāprasa Viņam, Ko man darīt?
Kad valdnieks Dāvids grēkoja, viņš uzrakstīja 32. psalmu. Sākumā viņš izlikās, ka nebija darījis neko sliktu Dieva acīs. Viņš stāvēja klusu un nelūdza Dievu par to. Tas padarīja Dāvidu slimu. Tad viņš nožēloja grēkus un izsūdzēja tos Dievam, lūgdams piedošanu.
Psalmi 32:2-5
Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura
sirdī viltības nevaid!
Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu,
jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks
izkalta kā zeme vasaras bulā. (Sela.)
Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas.
Es sacīju: Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus! Un Tu
piedevi
man manu grēka vainu. (Sela.)
Pēteris arī teica cilvēkiem, ka viņiem ir jākristās. Tā ir ļoti svarīga Bībeles mācība. Par to, ko tā nozīmē, mēs lasīsim nākamajā reizē.
Vīriešiem un sievietēm, kuri nokristījās, tika teikts, ka Dievs piedos viņu grēkus un visas nepareizās lietas, kuras viņi jebkad bija darījuši. Viņš piedos Jēzus Kristus vārdā.
Tiem, kuri atgriezās no grēkiem un tika kristīti, tika apsolīta balva. Viņi to nesaņēma uzreiz. Viņiem un visiem ticīgajiem sekotājiem tā tiks dota tad, kad Jēzus atgriezīsies.
Bībele mums stāsta par šo balvu.
Romiešiem 6:23
Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūšīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
Mēs nevaram ar darbiem nopelnīt pestīšanu. Vienīgais, ko mēs pelnām Dieva acīs ir alga par mūsu grēkiem - nāve. Bet Dievs grib mums dot mūžīgo dzīvību. Tā būs lielā balva, kas apsolīta tiem, kuri dzīvo pēc Viņa likumiem.
Jēzus atriezīsies uz zemes, lai nodibinātu Dieva Valstību. Tad visi tie, kuri būs atgriezušies no grēkiem un pieņēmuši viņu kā savu Pestītāju, saņems mūžīgo dzīvību un dzīvos Dieva valstībā mūžīgi.
Tas ir Dieva apsolījums, tas pats apsolījums, kas ir dots Vecajā Derībā tādiem cilvēkiem kā Ābrahāms un Dāvids, kuriem tika apsolīta augšāmcelšanās, lai dzīvotu mūžīgi Dieva valstībā kopā ar Jēzu.
Runādams Jeruzālemē, Pēteris teica, ka šis solījums tiek dots jūdiem, viņu bērniem un nākamajām paaudzēm. Pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās, Dieva apsolījumi tika doti visiem, kuri ticēja un klausīja Dievam, nevis tikai jūdiem. Tātad tagad Dieva solījums par mūžīgo dzīvību var attiekties arī uz mums.
Kāpēc Pēteris teica visas šīs lietas? Bībele mums stāsta, ka Dievs ir laipns un piedodošs, kurš negrib, lai cilvēki aiziet pazušanā un tapēc radīja tiem iespēju pārvarēt grēku un nāvi. Viņam bija Dēls Jēzus, vienīgais cilvēks, kurš dzīvojis perfektu dzīvi, vienmēr pildījis tikai Dieva gribu, lai arī tas bija ļoti grūti.
Jēzus mira par mūsu grēkiem, lai notiktu Dieva prāts. Dievs pieņēma viņa nāvi, jo Jēzus bija bez grēka. Dievs ir solījis, mūs pieņemt un piedot mūsu grēkus caur Jēzus upuri. Ja mēs pieņemam Jēzu par mūsu Pestītāju, tad notiks, ka mirdams viņš ir izdzēsis mūsu grēkus. Dievs redzēs mūs kā bezgrēcīgus cilvēkus.
Apustuļu darbu 2. nodaļā Pēteris saka, ka šis pestīšanas solījums ir
priekš Dieva aicinātajiem. Mums ir pašiem jāizlemj sekot Jēzum un
viņa mācekļiem. Dievs aicina mūs ticēt Evaņģēlijam, atgriezties
no
grēkiem un kristīties, nespiezdams mūs to darīt.
Daudzi jūdi, kuri klausījās Pēterī, bija Dieva aicināti. Viņu
dzīve mainījās.
Apustuļu darbi 2:46,47
Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie
lauza
maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi,
slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas
Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.
Jēzus sekotāji darīja visu iepriekš teikto un jutās laimīgi, ka Dievs ir viņiem piedevis to grēkus. Tā darīdami, arī mēs saprotam, ka piederam Dievam kā Viņa bērni. Mēs ticam, ka Jēzum atgriežoties nodibināt Dieva valstību, mums tiks dota mūžīgā dzīvība un būsim Dieva valstībā kopā ar Jēzu.
Jautājumi
Citāti ņemti no Bībeles 1965. gada izdevuma revidētā teksta. © British and Foreign Bible Society, 1965. Revision © Latvian Bible Society, 1997.